18.decembra rītā Gulbīša pamatskolas 1. – 4.klases skolēni devās ekskursijā uz Kalncempju pagasta V.Ķirpa muzeju "Ates dzirnavas". Brauciens ar autobusu pa piesnigušajiem lauku celiņiem bija aizraujošs, jo daba bija visus nolēmusi iepriecināt ar dziļu tīru un pūkainu sniegu. Gar ceļa malām pavīdēja balti pakalni, aizsaluši dīķi un piesnigušas egles. "Ates dzirnavu" gleznainajā pagalmā bērnus sagaidīja Ottes rūķis, kurš bija nosalis un vēlējās parotaļāties. Pēc jautras riņķa dejas devāmies ciemos pie Ottes raganas. Bez mīklu minēšanas un seno Ziemassvētku našķu atcerēšanās nevarēja iztikt. Tomēr bērni uzzināja, ka senatnē Ziemassvētku galdu rotāja pašsarūpēti našķi – žāvēti ābolīši un ogas, rieksti, pašcepti cepumiņi. Ragana palepojās arī ar savām eglītēm - izgrieztajām slotām. Tās esot praktiskākas, arī ekonomiskākas, ar tām varot gan slaucīt, gan lidot pa gaisu… Ragana vēlējās, lai uzpinot viņai garas bizes (šoreiz gan tās bija ļoti garas virves). Nācās sadalīties divās komandās un pēc iespējas ātrāk raganas vēlmes piepildīt. Par paveiktajiem darbiem ragana bērniem uzdāvināja žāvētu ābolu maišelīti. Atvadījušies no raganas, apciemojām Cepumu rūķi, kurš dzīvoja ar piparkūkām izgreznotā namiņā. Te izpētītās tika visas senās cepumu pannas un formiņas. Bērni risināja arī krustvārdu mīklas un uzdejoja dejas. Cepumu rūķa istabiņā varēja aplūkot arī senās gultas, krēslus, šūpulīšus, stelles un citas virtuves piederumus. Tas šķita neparasti. Cepumu rūķis no bērniem atvadījās un uzdāvināja … cepumiņus. Tālāk ceļš veda pie Konfekšu rūķa, tomēr Raganai bija citi plāni. Viņa vēlējās bērniem parādīt, kā ugunskurā izkausēt bišu vasku un izliet laimītes. Jaunās prasmes apguvuši, mazie sasniedza arī Konfekšu rūķi. Arī te norisinājās stafetes. Rūķis pastāstīja par pirmajām konfektēm – cukuru ledenītēm, arī par bārkstainajām skaistulēm – eglītes karināmajām konfektēm, kas ilgu laiku bijušas Ziemassvētku un Jaungada eglītes lielākā rota. Izspēlējušies ar visiem rūķiem un Raganu tikām aicināti uz Viesu māju. Te varēja izdejoties, sasildīties ar smaržīgu tēju un iestiprināties ar gardām piparkūkām un pīrādziņiem. Noguruši, apmierināti ar cukurgailīšiem apdāvināti visi nu varēja kāpt autobusā un doties atpakaļ uz skolu. Esam pateicīgi projektam "Latvijas skolas soma" par iespēju apmeklēt interesanto pasākumu "Ates dzirnavās".
Dod, Dieviņi, otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
Cik neapstrīdama patiesība! Un vēl jo vairāk šajā laikā, kad Ziemassvētki teju klauvē pie mūsu durvīm un mīlestībā liek atvērties ikvienai sirdij. Laiks, kas mūsos liek sakārtot domas un darbus. Laiks, kas liek mīlēt un piedot. Laiks, kas liek dot un saņemt. Laiks, kas liek dalīties priekā, mīlestībā, labestībā. Klātbūtnē vai pavisam netieši, kad sajūtam tikai eņģeļa spārna pieskārienu. Nevienu neatstāj vienaldzīgu šis baltums, ko mums ir dāvājusi daba un prieks, par eglītes ienākšanu mājā. Ar bērna acīm mēs skatāmies šai laikā un kā bērni gaidām brīnumu, šoreiz tam noticot daudz vairāk kā citkārt.
Šodien, 19.decembrī, nu jau ļoti daudzus gadus, priekā, mīlestībā, dziesmās, dzejoļos un dāvanās ar aprūpes centra "Siltais" iemītniekiem, dalījās Gulbīša pamatskolas bērni, viņu vecāki un skolotāji. Ikviena sirdi iepriecina sarūpētā dāvana, un patiesu prieku izraisa bērnu priekšnesumi. Un pavisam mazs nieciņš atnes milzīgu prieku gan devējam, gan ņēmējam. Bēni mācās došanas nozīmi, dalīšanās gandarījuma sajūtu un savas varēšanas robežas. Nemaz nenākas viegli, pieiet pie vecā cilvēka, samīļot to un pateikt kādu labu vārdu, bet ikviens cenšas un kāds drosmīgākais pamanās ierausties arī klēpī. Par to ir ļoti liels prieks. Redzot asaras daudzu senioru acīs, mēs saprotam, ka viss ir izdevies- ir sajusta mīlestība, saņemts prieks un atvērtas sirdis.
Lai mēs katrs kādam vienmēr esam vajadzīgi! Lai nekad mēs nejustos pamesti un lieki! Lai mēs nebaidītos sniegt palīdzīgu roku svešiniekam! Lai mūsu sirdis nenocietina steidzīgā ikdiena, lai atrodam laiku sev un saviem mīļajiem! Lai ikvienam veselība un spēks! Lai brīnums apmeklē visus!
SAC "Siltais" vadītāja I.Lesiņa
Sagaidot Latvijas dzimšanas dienu mēs, Gulbīša pamatskolas kolektīvs, vēlējāmies dot savu ieguldījumu Latvijas proklamēšanas 100.gadadienā. Tāpēc Latvijas nedēļas ietvaros tika radīts un darīts Latvijas simtgadei.
1.novembrī ar iniciatīvas "Latvijas skolas soma" atbalstu 5. un 6.klases skolēni devās mācību ekskursijā uz Rīgas Motormuzeju. Tehniski radošajā darbnīcā "Vēja ģenerators" skolēni uzzināja, kā ar vēja ģeneratoru palīdzību var ražot elektrību. Tomēr visaizraujošākais bija, izmēģināt to pašiem. Komandu sacensībās katrs skolēns izgatavoja savus vēja ģeneratora spārnus, kurus arī izmēģināja mākslīgā vēja apstākļos. Izmēģinājumā visas komandas saražoja elektrību, ar kuras palīdzību varētu iedegt spuldzīti. Visveiksmīgākajai komandai izdevās saražot tik daudz elektrības, ka varētu uzlādēt pat mobilo telefonu. Nodarbības noslēgumā skolēni saprata, ka svarīga ir spārnu forma, kas ietekmē vēja ģeneratoru griešanās ātrumu un saražotās elektrības daudzumu. Pēc nodarbības skolēni devās aplūkot muzeja ekspozīcijas. Šajā muzejā viņus ieinteresēja un sajūsmināja viss: gan greznie auto, gan interaktīvās darba stacijas. Kā atzina paši skolēni, tad sajūtas apmeklējot muzeju bija fantastiskas. Visvairāk sajūsmināja virtuālās realitātes brilles un foto siena, no kurienes katrs nosūtīja foto sveicienu saviem vecākiem.
5., 6.kl. tehniski radošajā darbnīcā "Vēja ģenerators" Rīgas motormuzejā
Sagaidot Latvijas simtgadi un dainu tēva K. Barona 183. dzimšanas dienu, skolēni meklēja un mācījās tautas dziesmas par senču amata rīkiem un darbiem lauku sētā. Siltā, saulainā 18.oktobra pēcpusdienā 1.- 4. klases skolēni devās pārgājienā uz Rijas kalnu Jaungulbenē, lai dabā aplūkotu senos darbarīkus un skandētu darbiem atbilstošas tautasdziesmas. Darba ciklu sākām ar kalēja darbu un lielo āmuru, jo arājam svarīgi, lai zirgam stingri “kurpes” turas kājās un arklam ass lemesis. Tad zirdziņš tika jūgts arklā un sākās ceļš no grauda, kas zemē sēts, līdz maizei uz galda. Vasarā, kad smagās labības vārpas galvas lejup lieca, druvās devās pļāvēji, nopļauto saveda rijā, kur vēlāk izkūla. Graudi turpināja ceļu uz dzirnavām, kur tos samala grūbās, putraimos vai smalkos miltos. Tad saimnieces abrā maizīti mīcīja uz lizes kukuļus vēla un krāsnī cēla. Bitenieks zeltainu medu uz kūpošās maizītes lika. Bet ziemā? Ko sētā darīja ziemas mēnešos? Sievas un meitas linus sukāja, vērpa, šķeterēja, kamolos tina adīja un auda. Vīri virves vija un brauca mežā malku zāģēt. Bērni vecākiem palīdzēja, rotaļās gāja , mācījās grāmatu gudrības. Mūsu senči gan smagus darbus, gan prieku ietērpa “dzejolīšos”, arī mēs šodien Rijas kalna takas izstaigājām katrā solī liekot dzejolīti. Pēc labi padarīta darba mūsu senči svētkus svinēja Miķeļus, Mārtiņus … Arī mēs, darbiņu paveikuši, pulcējāmies pie ugunskura, cienājāmies ar pīrāgiem un siltu tēju, rotaļās gājām. Pasākums tapa sadarbībā ar Jaungulbenes pagasta bibliotekāri Dz. Rudzīti iniciatīvas “Latvijas skolas soma” ietvaros.
